Search results for "Bioloģiskā daudzveidība"
showing 10 items of 18 documents
Dzīvo organismu bioloģiskie pētījumi pilsētas, lauku un ūdens ekosistēmās : raksti
2019
Bioloģiskās daudzveidības interpretācija meža resursu lietošanas gadījumos Latvijā
2021
Bakalaura darba tēma ir “Bioloģiskās daudzveidības interpretācija meža resursu lietošanas gadījumos Latvijā” un mērķis ir uzzināt iedzīvotāju, to starp mežu īpašnieku, vides speciālistu un mežu uzņēmumu u.c. aģentu bioloģiskās daudzveidības interpretāciju meža resursu lietošanas gadījumos. Pētījumu rezultātu iegūšanai tika izmantota tiešsaistes aptauja un daļēji strukturētās intervijas. Bakalaura darbā tika izmantota aģentu tīkla teorija, kas skaidro dažādu iesaistīto aģentu savstarpējo mijiedarbību. Galvenie darba secinājumi ir, ka meža nozarē ir iesaistīti ļoti daudz aģenti starp kuriem ir novērojamas pretrunas bioloģiskās daudzveidības interpretācijā. Pētījumā tika atklāts, ka pastāv div…
Reto augu sugu izplatība Latvijas dabiskajos zālājos 21.gs.sākumā
2018
Bakalaura darbā “Reto augu sugu izplatība Latvijas dabiskajos zālājos 21.gs. sākumā’’ apskatītas reto augu sugu izplatības izmaiņas 20.gs. beigās un 21.gs. sākumā. Novērtēta zālāja kā biotopa bioloģiskā daudzveidība, it īpaši vaskulārajām augu sugām. Izveidots un analizēts zālājos esošās Latvijas Sarkanās grāmatas iekļautās retās augu sugas un apskatīta to klasifikācija.
Botāniskā dārza sekciju "Augu daudzveidības pētījumi ex situ" un "Augu selekcija un introdukcija" tēžu krājums (2020. gada 30. janvāris, LU Botāniska…
2020
Latvijas Universitātes 78. starptautiskā zinātniskā konference LU Botāniskajā dārzā notiek 2020. gada 30. janvārī. Krājumā ir 13 ziņojumu kopsavilkumi: pieci kopsavilkumi LU prioritārās tēmas "Ekoloģija un bioloģiskā daudzveidība" apakštēmas/sekcijas "Augu daudzveidības pētījumi ex situ" un astoņi kopsavilkumi sekcijas "Augu selekcija un introdukcija" ziņojumiem.
Medņu Tetrao urogallus populācija un tās aizsardzība Smiltenes novadā
2015
Bakalaura darba „Medņu Tetrao urogallus populācija un tās aizsardzība Smiltenes novadā” pētījuma ietvaros tika veikta Smiltenes novadā esošajās medņu riesta vietās medņu gaiļu uzskaite laika posmā no 2012. gada līdz 2014. gadam. Autore ir iepazinusies ar zinātnisko literatūru par medņu bioloģiju, ekoloģiju un to aizsardzību, medņu gaiļu uzskaites metodiku un riestošanas vietām, kā arī medņu skaita ietekmējošajiem faktoriem. Iegūtie rezultāti ir apkopoti bakalaura darbā, kurš sastāv no 15 attēliem, 10 grafikiem un desmit pielikumiem.
Medņu Tetrao urogallus populācija un tās aizsardzība Austrumvidzemes mežsaimniecības teritorijā
2017
Maģistra darba „Medņu Tetrao urogallus populācija un tās aizsardzība Austrumvidzemes mežsaimniecības teritorijā” pētījuma ietvaros tika veikta Austrumvidzemes mežsaimniecības teritorijā esošajās medņu riesta vietās medņu gaiļu uzskaite un uzskaites rezultātā iegūto datu apstrāde laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam, medņu gaiļu riestošanu ietekmējošo laikapstākļu analīze, kā arī potenciālo medņu dzīvotņu un riesta teritoriju mežaudžu atlase pēc noteiktiem parametriem. Autore ir iepazinusies ar zinātnisko literatūru par medņu bioloģiju, ekoloģiju un to aizsardzību, izplatību Latvijā un Eiropā, medņu gaiļu uzskaites metodiku un riestošanas vietām, kā arī medņu skaita ietekmējošajiem fak…
Rīgas pilsētvides ekosistēmās balstīta publiskās ārtelpas pielāgošana apputeksnētājiem
2022
Pieaugot iedzīvotāju skaitam pilsētvidē, vides un dabas aizsardzība aizvien kļūst arī aktuālāka pilsētvidē. Latvijā 2018. gadā 68% iedzīvotāju mitinājās pilsētu teritorijās, ar vien uzrādot augošu tendenci. Līdz ar to mūsdienu pilsētplānošana saskaras ar izaicinājumiem pilsētas fiziskos un sociālekonomiski veidojošos apstākļus harmonizēt ar vides aizsardzību. Arī Rīgas pilsētas publiskās ārtelpas pielāgošana, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību lokāli un reģionāli, nodrošinot sugu migrācijas iespējas ar zaļajiem koridoriem, ir pilsētvides plānotāju dienas darba kartības jautājums. Maģistra darbs “Rīgas pilsētvides ekosistēmās balstīta publiskās ārtelpas pielāgošana apputeksnētājiem” izstr…
Mazie ainavas elementi un to izmaiņas Ukru pagastā 20.-21. gs. mijā
2022
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot mazo ainavas elementu telpiskās struktūras izmaiņas Ukru pagastā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Izmantojot ainavas telpiskās struktūras indikatorus, tika veikta ainavas izmaiņu un to virzītājspēku analīze. Ukru pagasts atrodas Rietumzemgales līdzenumā, kur ainavā vēsturiski dominējušas lauksaimniecības zemes, tomēr, politisko un sociālekonomisko izmaiņu rezultātā, ir mainījušās zemes apsaimniekošanas metodes. Ainava 20. – 21. gs. mijā zaudējusi mazos ainavas elementus, kas nodrošina ainavas estētiskumu un fragmentāciju un uzlabo ekosistēmas pakalpojumu daudzveidību, nodrošinot gan dzīvotnes, gan sociālās un ekonomiskās funkcijas. Samazinoties mazo a…
Augu sugu daudzveidība un tās palielināšana piemājas zālienos: Latvijas Dabas fonda akcijas “Iesēj savu kvadrātmetru!” pieredze
2022
Mēs šobrīd dzīvojam bioloģiskās daudzveidības krīzes laikā, kad gan lauksaimniecības ainavās, gan urbānās teritorijās biodaudzveidība samazinās. Dzīvības saliņas zālienos ir nozīmīgas augu sugu izplatīšanās iespējām ainavā. Urbānajām teritorijām izplešoties, cilvēki vairs nepavada tik daudz laika dabā, tāpēc dabas izglītība pilsētvidē ieņem arvien svarīgāku lomu. Akcija “Iesēj savu kvadrātmetru!” aicināja iedzīvotājus piedalīties bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Bakalaura darba mērķis ir novērtēt augu sugu ieviešanās sekmes zālienos atkarībā no augšanas apstākļiem, kā arī raksturot akcijas dalībnieku iesaistes līmeni. Autore veica lauka pētījumus akcijas dalībnieku iesētajos kvadrātme…
Putnu daudzveidība un izplatība Rīgas centrālās daļas parkos
2022
Pilsētvidē nepietiekami tiek analizēta tās zaļo zonu urbānā struktūra un to raksturojošie rādītāji, lai novērtētu un saglabātu tajos esošo putnu daudzveidību, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu pilsētas parku pārvaldību. Pētījuma ietvaros tika apsekoti pieci Rīgas pilsētas centrālās daļas parki ar transektu metodi no 2021. gada aprīļa līdz jūnijam, uzkrājot datus par putnu sugu skaitu, daudzumu un izplatību. Izmantojot NMS ordinācijas un regresijas analīzes metodes, dauzveidības un izlīdzinātības indeksus, tika atklāts, ka parku platība statistiski būtiski ietekmē putnu daudzveidību, un parāda koku, ūdensobjektu un niedrāju dzīvotņu nozīmi putnu daudzveidības saglabāšanā.